Aptuveni astoņi no katriem desmit eiropiešiem dzīvo pilsētās, kuras patērē 70% enerģijas un kuru radītie sastrēgumi Eiropai gadā izmaksā aptuveni 100 miljardus eiro, tādēļ metropoles aizvien meklē veidus, kā kļūt efektīvākām, taupīgākām un iedzīvotājiem draudzīgākām.

«Runājot par «gudrām» pilsētām, manuprāt, ir svarīgi atcerēties, ka ne jau tehnoloģijas pašas par sevi padara to gudru, bet gan skaidrs tālejošais mērķis – ka tehnoloģijas palīdz pilsētām nodrošināt tās iedzīvotājiem ilgtspējīgu labklājību,» uzsvēra Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta sociālais inženieris un konferences «LMT Smart Future» lektors Agnis Stibe.

Pēc Stibes domām, par «gudru» varētu dēvēt tādu pilsētu, kas ir izdarījusi visu iespējamo, lai saprastu notiekošos procesus un devusi iespēju cilvēkiem sniegt momentānu atgriezenisko saiti par tiem, kuri veicina sabiedrības labklājību, TVNET pavēstīja «BIG event» sabiedrisko attiecību konsultante Tija Ezeriņa.

Salīdzinoši nelielā Austrijas galvaspilsēta ir viena no zaļākajām pilsētām Eiropā, kas spēj nodrošināt augstu dzīves kvalitāti. Vairāk nekā 15% no pilsētai nepieciešamajiem energoresursiem tiek iegūti no atjaunīgajiem avotiem, tostarp izmantojot Eiropā lielāko biomasas elektrostaciju.

Jaunbūvējamajām ēkām ir jāatbilst stingrām zemas oglekļa emisijas prasībām. Vairāk nekā 90% iedzīvotāju ir ērti pieejams sabiedriskais transports.

Avots: tvnet.lv