Dace Schärf Austrijā dzīvo jau vairāk nekā 15 gadus, un pēdējos trīs gadus ir gide, iepazīstinot ar Vīni tūristus no visdažādākajām pasaules vietām. Viņai un viņas trīs bērniem Austrija ir mājas, bet Latvija vienmēr bijusi, ir un būs sirdī. Latvija viņiem ir arī vismīļākā vieta, kur pavadīt vasaras brīvdienas.

– Kādi dzīves ceļi Jūs aizveda uz Austriju?
– Mīlestība. Pirmo reizi biju Austrijā pirms 20 gadiem kā tūriste. Patiesībā, toreiz maršruts neveda caur Vīni – tur nokļuvām neplānoti, jo muzejs, ko mums vajadzēja apskatīt bija slēgts. Ceļojuma aģentūra tā vietā deva iespēju trīs stundas pabūt Vīnē. Šajā pilsētā iemīlējos no pirmā acu skatiena.
Savukārt ar savu bijušo vīru, ar kuru dzīves ceļi atveda uz Austriju, iepazinos piecus gadus pēc šīs ekskursijas. Turklāt – tas notika ne Austrijā, ne Latvijā. Viņš ir austrietis, bet tolaik strādāja Grieķijā, kur viņam bija sava tūrisma firma. Kad sākām dzīvot kopā, pārcēlāmies uz Austriju. Sākotnēji uz Reichenau an der Rax – romantisku kalnu ieskautu mazpilsētu, bet pēc tam pārcēlāmies uz Vīni.
Ņemot vērā to, ka vīram bija tūrisma firma, pavisam nesagatavojusies tiku pie liela izaicinājuma – man bija jānoorganizē austriešu tūristu grupas ceļojums uz Baltijas valstīm. Lai gan es tam patiešām nebiju gatava, tūristi teica, ka tas esot bijis viņu labākais ceļojums. Pati tā nejutos, jo tas bija mans pirmais šāda veida darbiņš, taču ne pēdējais. Latvijā man nekad nebija bijusi saistība ar tūrisma nozari, strādāju dažādās izdevniecībās reklāmas jomā.
Austrijā esmu nedaudz vairāk kā 15 gadus. Ar vīru nu jau esmu šķīrusies, bet no Vīnes šķirties nespēju. Vīni mīlu tikpat ļoti kā toreiz, kad to pirms 20 gadiem pirmo reizi ieraudzīju. Esmu sertificēta gide – vienīgā, kurai Austrijā ir tiesības vadīt ekskursijas latviešu valodā un man ir pašai savs uzņēmums (www.viennaprivateguide.com). Austrijā jebkādai oficiālai darbībai nepieciešamas licences. Lai saņemtu gida licenci, paiet ilgs laiks – vairāk nekā divus gadus apmeklēju īpašus kursus un mācījos Austrijas vēsturi un kultūru, politiku un tradīcijas, tad nokārtoju trīs valsts eksāmenus. Protams, ļoti palīdzēja tas, ka biju studējusi arhitektūru un mākslas vēsturi. Licenci ieguvu pirms trīs gadiem un kopš šī mirkļa tas ir mans pamatdarbs – katru dienu vadu ekskursijas Vīnē. Mums kā Eiropas Savienības pilsoņiem iespējas Austrijā strādāt ir tieši tādas pašas kā austriešiem. Nepieciešamās atļaujas, licences saņemt nav sarežģīti. Protams, nepieciešamas ir vācu valodas zināšanas un apņēmība mācīties.
Man ļoti patīk vadīt ekskursijas latviešu grupām, bet lielākoties tomēr manus pakalpojumus izmanto amerikāņi, angļi un austrālieši. Tagad manas tūres ir izpirktas, bet, protams, sākums nebija viegls. Biznesā ļoti palīdz mūsdienu tehnoloģijas – par manām ekskursijām tūristi no visdažādākajām pasaules vietā uzzina pateicoties TripAdvisor, airbnb, GetYourGuide un citām interneta vietnēm.

– Kuras ir Jūsu mīļākās vietas Vīnē?
– Mans personīgais dārzs Vīnē. Vasarā ar ģimeni pārcēlāmies uz pašu Vīnes nomali. Esam vien pusstundas brauciena attālumā līdz Vīnes operai, bet dzīvojam 300 gadus senā māja ar lielu dārzu. Visapkārt ir vīna lauki un vīndari. Mums ir liels vīna pagrabs, pagaidām gan pašiem sava vīna nav.
Kopš oktobra vidus, dārzā aug arī manas māsīcas Sanitas atvestais Latvijas bērzs. Man šķita svarīgi, lai man dārzā ir tieši Latvijas bērzs, jo manas bērnības mājas Jaunjelgavā aug lieli bērzi. Pāris no tiem pati esmu stādījusi.
Manu bērnu mīļākā spēle ir novuss, kas ir tieši Latvijā izgudrota spēle. Tagad arī mūsmājās ir savs, Latvijā ražots novusa galds. Atceros, ka manā bērnībā novusu spēlējām pie opīša Priekulē. Tādēļ man šī spēle un šis galds ir kā saikne starp manu bērnību Latvijā un manu bērnu bērnību Vīnē. Tolaik spēlējot novusu, nemaz nezināju, ka tā ir latviešu spēle.
Taču runājot par Vīni un tās apkārtni, tajā ir daudz skaistu un īpašu vietu. Man patīk Burgenlande ar senajām pilīm un vīnu, Vīnes meži un visvairāk – pati Vīnes vecpilsēta.

– Kas jums ir Latvija?
– Latvija ir mana dzimtene. Man aizvien ir arī Latvijas pilsonība – no tās negribu atteikties, lai gan ērtāka un vienkāršāka ikdiena man būtu ar Austrijas pilsonību.
Maniem bērniem Latvija ir vasara, brīvdienas, saldējums, konfektes, jūra, tikšanās ar manu māsu bērniem, kuri ikdienā dzīvo Parīzē un Notingemā. Viņu sarunu valoda ir jaukta, bet lielākoties gan angļu valoda. Ik gadu braucam uz Latviju un tas mums ir gaidīts notikums.
Mana vecākā meita kopā ar mani pārcēlās uz Austriju, kad viņai bija septiņi gadi un viņa sāka šeit iet otrajā klasē. Viņa, protams, runā brīnišķīgā latviešu valodā. Vidējā meita, kurai ir 14 gadi, ir dzimusi Austrijā. Viņa runā labā latviešu valodā, bet ar akcentu. Viņas pirmā valoda ir latviešu valoda, jo ar mani mājās dzīvoja līdz trīs gadu vecumam, un tikai tad sāka iet bērnudārzā. Viņa saka, ka pēc skolas absolvēšanas, vēlētos aizbraukt uz Latviju strādāt vai studēt. Dēls Jānis, kuram ir desmit gadi, gan latviski nerunā tik labi, tomēr ar Latvijas omīti sazināties var.
Mūsu dzīve ir Austrijā, bet Latvija ir un būs mīļa. Vienīgais mirklis, kad gribēju atgriezties Latvijā, bija, kad Krievija iebruka Ukrainā – tad bija sajūta, ka tik daudzi esam aizbraukuši prom, ka vajadzētu atgriezties, atbalstīt Latviju. Protams, tā bija traka ideja – ar trīs bērniem pēkšņi pārcelties uz Latviju, ja visa dzīve tagad ir saistīta ar Austriju.
Daudzus gadus apmeklējām latviešu biedrības skoliņu Vīnē, dodamies uz biedrības pasākumiem. Man pat dažkārt šķiet, ka ārzemēs dzīvojošie bērni, apmeklējot latviešu skoliņas, latviešu folkloru, tradīcijas pārzina labāk nekā tie bērni, kuru ikdiena ir Latvijā. Esot prom no Latvijas, latviskās tradīcijas nereti tiek koptas vēl vairāk, un arī mani bērni ļoti labi zina mūsu tradīcijas, folkloru, kultūru. Vīnē iespējams ne tikai piedalīties latviešu kopienas pasākumos, bet arī baudīt augsta līmeņa mākslu – Elīna Garančas, Marisa Jansona koncertus, Alvja Hermaņa izrādes. Šos Latvijas māksliniekus zina gandrīz katrs austrietis.
Latvija ir īpaša. Man patīk tie tūrisma braucieni, kad vedu austriešus uz Baltijas valstīm. To daru retāk nekā gribētos, jo trīs bērnus uz tik ilgu laiku ir sarežģīti atstāt bez mammas. Tomēr – man patīk austriešiem parādīt, cik skaista ir Latvija, cik garšīgas ir “Laimas” konfektes, cik īpašs dzēriens ir Latvijas melnais balzams.
Manas tuvākās draudzenes aizvien ir Latvijā, bet Austrijā draugi ir visdažādāko tautību pārstāvji. Pasaule ir kļuvusi internacionāla, turklāt tā paliek aizvien mazāka, pateicoties tehnoloģijām, pārvietošanās iespējām. Ja gribas, es jebkurā brīdī varu sazvanīties ar draudzenēm internetā vai iekāpt lidmašīnā un divu stundu laikā būt Rīgā.

Intervija tapusi ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Autore: Māra Majore – Linē
Foto: Viesturs Links