Izvērtējot līdzšinējās latviešu kopienas Austrijā aktivitātes LBA valde šī gada sākumā lēma par nepieciešamību rosināt līdzdalību ne tikai jau ierastajos uz kulturvēsturisko tradīciju uzturēšanu vērstajos pasākumos, bet arī izvērst savu darbību saturiski jaunā kvalitātē. Virzienu, kurā Latviešu biedrība Austrijā vēlējās uzsākt savu darbību šajā gadā, iezīmē kodolīgie un aizvien aktuālie Raiņa vārdi “Topi asa doma! Topi skanīgs vārds! Kā smēdes lakts, Kā vara zvans.”
Lai šo ieceri īstenotu Latviešu biedrība Austrijā izstrādāja projektu ar pamatmērķi – iedzīvināt diskusiju forumu un rosināt jēgpilnu domapmaiņu par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem gan diasporas iekšienē, gan uz ārpusi – sadarbībā ar pieaicinātiem ekspertiem no Latvijas, kā arī nodrošināt profesionālu atbalstu jau esošo LBA komunikāciju platformu attīstīšanai. Šī projekta realizācija tapa iespējama ar Sabiedrības Integrācijas Fonda piešķirto finansiālo atbalstu.
Viens no projekta ietvaros iecerētajiem pasākumiem – diskusija par pilsonisko aktivitāti, tās dažādajām formām un līdzdalības iespējām, norisinājās pirmsvēlēšanu laikā 28.septembrī, Vīnē.
Diskusijā kā eksperti dalīties savās pārdomās par pilsoniskās līdzdalības jautājumiem bija pieaicināti Latvijas Radio korespondente Briselē Ina Strazdiņa un žurnāla „Ir” komentētājs Pauls Raudseps. Par diskusijas moderatori piekrita būt Eiropas latviešu apvienības vicepriekšsēde Elīna Pinto. Diskusijas dalībnieki nebija izraudzīti nejauši – katram no viņiem ir uzkrāta ievērojama pieredze gan vērojot pilsoniskās aktivitātes procesus dažādās valstīs, kur mīt latvieši, gan vērtējot tos, gan arī pašiem aktīvi iesaistoties.
Atklājot diskusiju, tās vadītāja E.Pinto uzsāka sarunu par vērtību orientieriem, kas ir jebkuras pilsoniskas kustības pamatā. Par šo vērtību nozīmi brīdī, kad vispārināti runājot diasporas pārstāvji ir guvuši zināmu stabilitātes sajūtu savās mītnes zemēs. Cilvēki ir sakārtojuši savu sadzīvi, un ir atbrīvojusies dvēseles telpa un darbīgas rokas, kas atļauj padomāt, ko mēs ārpus Latvijas mītošie varam dot atpakaļ Latvijai.
Turpinot Elīnas Pinto aizsākto tēmu, P.Raudseps dalījās ar atklātu savas personīgās dzīves jeb viņa vārdiem “personīgās vēstures” stāstu, kas ir bijis lielās vēstures notikumu determinēts un cieši savijies ar tiem. Runājot par vērtību orientieriem, P.Raudseps, uzsvēra interesantus faktus par diasporas vēsturisko nozīmi valstiski nozīmīgu ideālu iedzīvināšanā un uzturēšanā. Visā Latvijas politiskās pastāvēšanas laikā to cilvēku devums, kas dzīvojuši ārpus Latvijas, ir bijis ļoti nozīmīgs. Piemēram P.Raudseps minēja Krišjāni Baronu, kas Dainu skapi uzkonstruēja vēl dzīvodams Maskavā, arī Miķeli Valteru, kurš par neatkarīgas Latvijas ideju rakstīja dzīvodams Šveicē laikā, kad šī ideja tā brīža Latvijas teritorijā vēl nemaz nebija nobriedusi, un arī vairākus citus interesantus piemērus.
Savukārt Ina Strazdiņa, kas nu jau 13 gadus dzīvo ārpus Latvijas un kā Latvijas Radio žurnāliste stāsta par Eiropas lietām Latvijā, sevi pie diasporas īsti nepieskaita, jo lielā mērā ikdienā turpina dzīvo Latvijas informatīvajā telpā. Vienlaikus I.Strazdiņa uzsver, ka pirsmsvēlēšanu laikā katram pilsonim neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo, īpaši svarīgi būtu apzināties, ka tā ir liela privilēģija kā brīvas valsts pilsoņiem balsot par brīvas valsts priekšstāvjiem. Daudzām tautām, kas gadsimtiem pēc šīs iespējas ir tiekušies, šādas iespējas joprojām nav. Runājot par saviem vērtību orientieriem, I.Strazdiņa akcentē domu, ka ir liela atšķirība starp politiķi un valstsvīru. Viņas saredz, ka valstsvīram vajadzētu atbilst šādam definējumam: “Valsts vīrs ir personība, kurai ir savi principi, ticība, kurš ir goda cilvēks un kam ir vīzija un doma par priekšdienām, ne tikai par šodienu, kam ir vēriens, kurš ir ar pārliecību, kurš mīl savu zemi, kurš grib cīnīties un darīt, bet kam ir arī dotības to varēt.”
Turpinājumā saruna likumsakarīgi pietuvojās vēlēšanu tematikai, kā arī domām par to, kādi uzdevumi pilsoņiem būtu veicami dienu/mēnesi/gadu pēc vēlēšanām. Šajā kontekstā ļoti trāpīgs šķiet P.Raudsepa piedāvātais salīdzinājums ar mājas remontu, kuram atvēlētos nosacītos 9 miljardus mēs kā vēlētāji uzticam meistariem, vēlams prasmīgiem. Un kas notiek pēc tam, kad šos meistarus esam izvēlējušies? Vai varam uz 4 gadiem aizbraukt un nelikties ne zinis par to, kā ar šo remontu veicas? Vai šādā gadījumā varam cerēt ieraudzīt mums vēlamo rezultātu, pat pie nosacījuma, ka meistari ir ļoti labi un godprātīgi? Tie ir jautājumi, kas būtu jāatbild mums katram pašam sev.
Latviešu biedrība Austrijā ir pateicīga diskusijas dalībniekiem, kas piekrita veltīt laiku un dalīties savā pieredzē, redzējumā un idejās, tādejādi rosinot un iedvesmojot līdzdarboties. Tāpat LBA pateicas Latvijas Republikas vēstniecībai Austrijā, kas atbalstīja pasākuma norisi ar telpām un Sabiedrības Integrācijas Fondam par piešķirto finansiālo atbalstu.
Interesenti, kam nebija iespēja ierasties uz pasākumu klātienē, varēja sekot diskusijai tiešraidē LBA facebook profilā: https://www.facebook.com/latviesiaustrija/videos/240533670148504/

Autore: Ieva Liepiņa
Foto no Elīnas Pinto personīgā arhīva