Izstāde “ES (ARĪ) ESMU LATVIETIS”, ko veidojis muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē”, ir viens no dažiem Latvijas simtgades kultūras programmas pasākumiem, kas diasporas tēmai pievēršas Latvijā. Mūsdienu Latvijas tautu veido arī tie apmēram 370 000 bijušie Latvijas iedzīvotāji un viņu pēcnācēju, kuri šobrīd dzīvo ārpus Latvijas, turklāt kopš 2000. gada vien no Latvijas ir izbraukuši apmēram 153 000 cilvēku. Tomēr Latvijā pasaules latviešu pieredze ir maz zināma un izstāde ir viens no veidiem, kā veicināt pasaulē izkaisīto latviešu piederības sajūtu Latvijai un integrēt diasporas pieredzi Latvijas kultūrtelpā.
Izstāde stāsta par vienojošo dažādu zemju un izceļošanas viļņu diasporas latviešu identitātē. 20. gadsimta sarežģītā vēsture un 21. gadsimta iespējas ir aizvedušas vairākus simtus tūkstošus latviešu pasaulē – meklējot izglītību, labāku dzīvi, politisku patvērumu, piedzīvojumus, profesionālu izaugsmi, izeju no bezcerības vai glābjot savu dzīvību. Ārpus savas zemes dzīvojot, saglabāt savu etnisko piederību ir izvēle, automātiska latvietība nav iespējama. Piedzimstot ārpus savas senču zemes, tā vispirms ir vecāku izvēle un pēc tam paša – kas tu būsi, kas tu esi. Izstādē vēlamies parādīt latviešus pasaulē kā daļu no mūsu Latvijas kopējā stāsta un rosināt domāt par sarežģīto identitātes veidošanos un pārmaiņām dzīves gaitā saistībā ar migrācijas pieredzi.
Izstāde atgādina, ka būt par latvieti ir vienkārši un pašsaprotami tik ilgi, kamēr dzīvo savā senču zemē. Ko nozīmē būt latvietim ārpus Latvijas? Kas ir svarīgi, lai savu piederību nodotu arī tālāk bērniem un mazbērniem? Vai 21. gadsimta latviešiem kaut ko nozīmē iepriekšējām izceļotāju paaudzēm svarīgie simboli, vērtības, idejas un uzkrātās lietas? Vai vienā valstī, vienā kontinentā dzīvojošie latvieši ir līdzīgi vai atšķirīgi no citiem latviešiem citur pasaulē? Latviešiem pasaulē ir daudz kopīga, taču viņi ir arī dažādi, krāsaini, pretrunīgi. Ilgstoši dzīvojot ārpus savas tēvzemes, latvieši ne tikai saglabā daudz vai tikai kaut ko no savas māju zemes, bet arī pieņem citas kultūras elementus un tradīcijas, vairākas valodas lieto kā dzimtās, bieži izjūt piederību divām un pat vairāk izcelsmes līnijām, izjūt saikni ar divām un vairāk valstīm. Vai arī reizēm piederības izjūta ir pretrunīga, kā to saka Helmi Rožanovska: “Kad es esmu Amerikā, tad es esmu Latvijai piederīga. Un, kad es esmu Latvijā, tad es jūtu, ka es esmu tur tikai ciemos, ka manas mājas ir šeit [Amerikā]”.
Identitāte sākas ar pašizjūtu – KAS ES ESMU. Tā turpinās caur MĀJU izjūtu un darbošanos latviešu lietās kopā ar citiem latviešiem – KOPIENU. Identitāte ir visai netverama izjūta, tomēr tā manifestējas uz āru, top redzamai citiem vai kaut vai pašam sev caur dažādām lietām ar simbolisku nozīmi. Identitāte ir reizē individuāla un sabiedriska, tā veidojas mijiedarbībā ar citiem. To veido valoda, kultūra, dziesmas, ēdiens, atmiņas un stāsti. Izstādē personiskās identitātes tēma tiek stāstīta caur priekšmetiem, kas saistās ar identitāti – pase, senču fotogrāfijas, sauja zemes vai rupjmaizes gabaliņš no mājām Latvijā, aiz mēteļa oderes iešūts karoga standarta gabaliņš, tautas tērps, Amerikā darināta maizes abra, Austrālijā adīta moderna jaka ar tradicionāliem latviešu rakstiem, Nameja gredzens un mūsdienās arī latviski tetovējumi.


Izstāde balstās biedrības “Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs” darbā diasporas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā. „Latvieši pasaulē” ir sabiedriska organizācija, dibināta 2007. gadā, ar biroju un krājumu Rīgā, aktīvu valdi un biedriem Latvijā un ārzemēs. Muzeja pamatā ir pārliecība, ka ikviens latvietis pasaulē ir daļa no latviešu tautas un Latvijas. “Latvieši pasaulē” ir vienīgais muzejs Latvijā, kura mērķis ir dokumentēt, pētīt un izskaidrot ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu kultūrvēsturisko mantojumu, sistemātiski aptverot visu izceļošanas vēsturi pēdējo 200 gadu laikā un padziļināti pievēršoties tādiem jautājumiem kā izceļošanas motivācijas, latviskās identitātes uzturēšana mītņu zemēs, sabiedriskās un politiskās aktivitātes, mijiedarbība ar mītņu zemes kultūru, atgriezeniskā saite ar Latviju un izceļotāju devumu pasaulei un Latvijai. Ar izceļošanu saistītie materiāli tiek vākti mērķtiecīgi, tiek īpaši plānotas ekspedīcijas, kuru laikā katram krājumā iegūtajai vienībai tiek pierakstīts arī priekšmeta un tā dāvinātāja stāsts. Vēsturiski kontekstuālais materiāls tiek uzskatīts par neatņemamu sastāvdaļu krājuma priekšmeta dokumentācijai un interpretācijai. Krājumā ir vairāk kā 2000 vienību un izstāde parāda nelielu daļu no krājuma vērtībām.
Izstādes “Es (arī) esmu latvietis” tapšanu atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds, Amerikas latviešu apvienības Kultūras fonds, Latviešu fonds, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Rīgas Domes Kultūras, izglītības un sporta departaments, Latvijas finieris. 2018. gada vasarā izstāde bija apskatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, no oktobra izstāde viesojas Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā (līdz 2019. g. 20. martam) un pēc tam būs skatāma Liepājā, Lielajā Dzintarā.
Plašāka informācija par “Latvieši pasaulē” atrodama www.lapamuzejs.lv vai Facebook: Latvians abroad: museum and research centre. Par izstādi sazinoties ar Baibu Belu (baiba.bela@lu.lv).
Aprakstu sagatavoja Baiba Bela, “Latvieši pasaulē” valdes locekle un izstādes kuratore un projekta vadītāja. Socioloģe un sociālantropoloģe, asociētā profesore Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē

Foto: Ansis Starks