Mēs atbraucām uz Vīni pirms daudziem gadiem – manai meitai tad bija 7 gadi, bet dēlam 2 gadi. Mana mīļā meitiņa aizgāja uz pirmo skolas dienu nezinot neviena vārda ne angļu, ne vācu valodā. Protams, ka manā sirdī valdīja satraukums. Protams, ka es vēlējos visiem spēkiem palīdzēt savam bērnam – kaut vai runājot ar viņu mājās angliski. Par laimi es satiku pieredzes bagātu un zinošu skolotāju, kura manas domas tik vienkārši sakārtoja: “Vislabākais veids, kā jūs savam bērnam varat palīdzēt mācīties angļu valodu, ir – uzturēt mājās tīru latviešu valodu. Jo bagātāka un tīrāka būs viena valoda, jo labāka veidosies nākamā.” Šie vārdi mani ir pavadījuši visus šos gadus, un šobrīd mani bērni brīvi pārvalda trīs valodas – latviešu, angļu un vācu.
Pētījumi par divvalodību nav nemaz tik seni. Salīdzinoši nesen vēl uzskatīja, ka dzimtās valodas attīstība var traucēt skolā lietotās valodas attīstību un sekmes mācībās. Taču pēdējos gados ir veikti vairāki pētījumi par bērnu valodas attīstību monolingvālās un bilingvālās ģimenēs. Tāpat ir veikti pētījumi kā vislabāk palīdzēt bērnam, ja ģimenē lietotā valoda atšķiras no skolā lietotās valodas.
Vai divvalodība jauc bērna domāšanu un negatīvi ietekmē sekmes skolā? Nē, tieši otrādi – divvalodība uzlabo bērna valodu apgūšanas spējas un veicina sekmes skolā. Bet šeit ir piebilde – abām valodām ir līdzvērtīgi jāattīstās, bērnam abas valodas ir gan jādzird, gan pašam jāpraktizē.
Kādas tad ir bilingvālo un multilingvālo bērnu priekšrocības?
• Viņi pārsvarā daudz vieglāk apgūst nākamo valodu.
• Vairāku valodu apgūšana veicina bērnu smadzeņu attīstību.
• Cilvēkiem, kuri jau bērnībā ir apguvuši vismaz divas valodas, ir augstāks IQ līmenis, viņi ir radošāki.
• Divvalodīgās ģimenēs bērni, runājot abās valodās, jūtas piederīgāki abu vecāku ģimenēm un kultūrām.
• Multilingvālie bērni labāk izprot kultūru un valodu atšķirības un ir mazāk aizspriedumaini pret citām tautībām un valstīm.
• Viņiem ir papildus izvēle darba tirgū.
Ja vecāki ir aktīvi attīstījuši dzimto valodu mājās, bērniem, aizejot uz skolu, ir ielikts labs pamats skolas valodas apguvei. Jo labākā līmenī ir dzimtā valoda, jo labākā līmenī būs skolas valoda. Un tas taču ir tik vienkārši – runāt ar savu bērnu savā dzimtajā valodā.
Valodas var mācīties jebkurā dzīves periodā, taču atsevišķiem periodiem ir priekšrocības. Vecumā no dzimšanas līdz sākumskolas pirmajiem gadiem otrā valoda tiek apgūta to uztverot, absorbējot, nevis analizējot un tulkojot, līdz ar to veidojas dziļāka valodas izpratne. Pēc 12 gadu vecuma kļūst grūtāk iemācīties izrunu, kas būtu pielīdzināma šīs valodas kā dzimtās valodas lietotāju izrunai.
Tomēr tikpat ātri, cik bērni valodu apgūst, viņi to var zaudēt, arī dzimto valodu, ja tā atšķiras no skolā lietotās. Ja valoda netiek pienācīgi „uzturēta”, bērns var zaudēt spēju tajā sazināties 2-3 gadu laikā.
Kā mēs varam palīdzēt bērnam apgūt un uzturēt latviešu valodu? Runājiet, runājiet un runājiet ar bērniem latviski. Lasiet, dziediet un skatieties filmas latviešu valodā. Palīdziet atrast latviešu draugus. Dodieties ceļojumā uz Latviju. Un neuztraucieties, ja kādreiz valodas sanāk sajaukt. Viss nostāsies savās vietās, tikai esat konsekventi un pacietīgi.

Raksts tapis ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Autore: Ieva Pūpola

Izmatotie materiāli:
“Bilingual Children’s Mother Tongue: Why Is It Important for Education?” Jim Cummins, University of Toronto
“Bilingualism in the Home” Jim Cummins, University of Toronto