Nacionālā enciklopēdija apliecina, ka Latvijā ir spēcīga intelektuālā elite, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notiekošajā Nacionālās enciklopēdijas drukātā sējuma “Latvija” atvēršanas pasākumā sacīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Viņa pauda lepnumu, ka simtgades programmas veidotāji Latvijas simtgades priekšvakarā tautai atdod vienu no nacionālas valsts simboliem – enciklopēdiju, tādējādi apliecinādami Latvijas tautas intelektuālo briedumu.

“Šī enciklopēdija ir tā, kas apliecina, ka Latvijā ir spēcīga intelektuālā elite, zinātnieki, kas spējīgi izveidot šādu enciklopēdiju,”

teica Melbārde.

Viņa skaidroja, ka enciklopēdija būs jāpapildina visu laiku, jo procesi pasaulē un Latvijā nekad nebeidzas. Dāvājot Nacionālo enciklopēdiju, ar jaunu jaudu tiek atjaunotas enciklopēdiskās tradīcijas Latvijā, uzsvēra ministre, piebilstot, ka tiek atjaunota saikne starp intelektuālo eliti un zinātniekiem un Latvijas sabiedrību.

“Pateicos visiem darbu veicējiem un LNB direktoram Andrim Vilkam. Loģiski, ka enciklopēdijas redakcija atrodas LNB, jo tai būtiskas ir abas formas – grāmatas un digitālā forma. Enciklopēdija ir apliecinājums, ka simtgades programma ir vērsta uz paliekošu vērtību radīšanu,” norādīja Melbārde.

Vilks atklāšanā sacīja, ka nav bibliotēkas bez enciklopēdijām. “Kad jebkurš lasītājs, – skolnieks, zinātnieks, sāk ko pētīt, tad sāk meklēt informāciju tieši enciklopēdijās,” teica Vilks, piebilstot, ka enciklopēdijā ietverto informāciju bija vēlme pasniegt interesanti, saturīgi un visiem saprotami, un viens no būtiskiem satura elementiem ir ilustrācijas, kas ir būtiska sastāvdaļa tiem cilvēkiem, kuriem svarīgi informāciju ne tikai lasīt, bet arī redzēt.

Kā vēstīts, enciklopēdijas tapšana ir būtiska Latvijas valsts simtgades programmas daļa, veidojot paliekošas vērtības – nozīmīgu zināšanu resursu latviešu valodā. Sējums “Latvija” iekārtots tematiski un tas izceļ plašu faktoloģisko pārskatu par valsti pēc neatkarības atjaunošanas. Izdevuma saturu veido vispārīgas ziņas par valsti, vēsturi, dabu, kultūru, izglītību, zinātni, valsts iekārtu un pārvaldi, demogrāfiju, tautsaimniecību, veselību, sociālo aizsardzību, komunikāciju, grāmatniecību un poligrāfiju, reliģiju un baznīcu, sportu, kā arī vairāki pielikumi.

Avots: LETA

 

Foto: Edijs Pālens/LETA