Latviešu skoliņa Vīnē atzīmē 10. jubileju

Jau desmito gadu Vīnē darbojas latviešu skoliņa. Tā ir īpaša vieta, kur bērni ar prieku mācās latviešu valodu un tradīcijas. Par godu skoliņas apaļajai jubilejai Latviešu biedrība piedāvā sarunu ar skoliņas vadītāju Ievu Pūpolu.
– Kā radās ideja par skoliņas dibināšanu Vīnē?
– Vispirms jāsāk ar to, ka tika dibināta Latviešu biedrība Austrijā. Ideja par biedrības nepieciešamību pieder Ilzei Brūverei un manai draudzenei Liānai Vikmanei, kura zināja, ka es saviem bērniem mācu latviešu valodu. Kādu dienu viņa man ierosināja mācīt latviešu valodu un tradīcijas arī citiem bērniem. Tajā gadā es apmeklēju Latviešu valodas aģentūras kursus diasporas skolotājiem, kuru laikā man radās vīzija, kādu es gribētu redzēt skoliņu. Tā kā bija arī vairāki vecāki, kurus interesēja skoliņas radīšana, mēs apvienojāmies, sadalījām pienākumus un uzsākām savu darbību.
– Vai jūs varētu pastāstīt sīkāk, kādu redzat diasporas skoliņu Vīnē?
– Ir ļoti svarīgs kolektīvs. Vecāki vienmēr darbojas kopā ar bērniem, tādējādi radot viņos drošības un komforta sajūtu. Jauki arī tas, ja vecāki vada nodarbības bērniem. Viņi jēgpilni pavada laiku ar saviem bērniem un nodod tālāk savas zināšanas un bērnības pieredzi. Piemēram, svarīgs ir pat tāds sīkums, kā nodot tālāk tās spēles, kuras paši spēlējām bērnībā.
Pašā sākumā man bija pašai jāsaprot, kā strukturēt skoliņas nodarbības, kāds būs to saturs. Man ļoti palīdzēja Latviešu valodas aģentūras kursos Ilgas Reiznieces folkloras nodarbības. Viņa ieteica strukturēt nodarbības, ņemot vērā gadskārtas svētkus. Pirmajos gados es pieturējos pie šī cikliskuma. Līdz šodienai ir saglabājusies ideja, ka viena nodarbība ir kopīga, bet otrajā daļā bērni tiek sadalīti pa vecuma grupām un tiek mācīta latviešu valoda.
– Jūs jau desmit gadus vadāt šo skoliņu. Par ko esat visvairāk gandarīta?
– Es priecājos par mūsu kopā būšanu. Ir jauki strādāt ar cilvēkiem, kas viens otru atbalsta, ir vienmēr izpalīdzīgi un saprotoši. Liels gandarījums redzēt bērnus, kuri ar prieku nāk uz skoliņu. Viņi skoliņā jūtas droši un atraisīti.
– Kāda ir skoliņas nākotnes vīzija?
– Skoliņa ir jāsaglabā tāda, kāda tā ir. Tā ir vieta, kur mēs visi jūtamies brīvi un labi, un tā ir vieta, kur mēs viens otru pieņemam un radoši pavadām laiku kopā ar mūsu bērniem.

Foto: Endija Dzilna