Indra Gutāne-Siener jau trešo gadu veiksmīgi vada bērnu ansambli Latviešu skoliņā. Pateicoties Indrai, Austrijā dzīvojošie bērni gūst ne tikai pirmās tik svarīgās iemaņas dziedāšanā, bet arī pilnveido un bagātina latviešu valodu.

Indra, pastāstiet, kā jūs nonācāt līdz mūzikai un kā izvēlējāties savu profesiju?

„Ežuks mazs, ežkus labs, ežuks soļo tipu tapu taps…” ir vienas no manām pirmajām bērnības atmiņām 3 gadu vecumā, kad uzstājos bērnudārza Ziemassvētku uzvedumā. Man bija paveicies ar lielisku muzikālo audzinātāju Dzirdu Krūzu, kas mūs ar māsu jau agrā vecumā virzīja uz koncertiem un konkursiem, un arī ieteica mammai, ka jāsūta mūs abas mūzikas skolā. Saldus mūzikas skola uzņēma mani kora klasē, dziedāt man ļoti patika, bet klavieru spēlēšanā es biju diezgan slinka – apgūstamais repertuārs mani nesaistīja, tāpēc nejutu motivāciju trenēties. Klavierspēles mīlestība atnāca pie manis daudzus gadus vēlāk. Pusaudžu gados mēs kopā ar māsu muzikāli aktīvi darbojāmies skolā – gan dziedājām, gan spēlējām dažādos pasākumos, noorganizējām pašas savu ansambli, svinējām skaistas uzvaras konkursos. Pēdējos pamatskolas gados biju ar sirdi pieņēmusi lēmumu kļūt par mūzikas skolotāju, citas iespējas nemaz neapsvēru un citus viedokļus neuzklausīju.

Tālāk mans ceļš turpinājās Liepājas mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas nodaļā. Tas bija brīnišķīgs, piepildīts dzīves posms, kur jutos kā zivs ūdenī. Šajā laikā iepazinu arī topoša mūziķa profesijas ēnas pusi – sajūtu, ka nekad nav īstas brīvdienas ar pabeigtības apziņu, jo nepārtraukti sevi var uzlabot, kaut ko vēl virtuozāk spēlēt utt.

Pēc vidusskolas 2 gadus mācījos Liepājas pedagoģijas akadēmijā, šajā laikā ieguvu arī pedagoģiskā darba iemaņas, strādājot Nīgrandes mūzikas skolā. 2004. gadā man radās iespēja pārcelties uz Vīni, un es iestājos Vīnes mūzikas un tēlotājmākslas universitātē, lai apgūtu mūzikas terapiju. Šobrīd strādāju par mūzikas terapeiti slimnīcā Vīnē, kur mūzika tiek izmantota terapeitiskā kontekstā – kā neverbāla komunikācijas iespēja, emociju regulēšanai vai zemapziņas procesu pārnešanai apziņas līmenī.

 

Vai jūs varat pastāstīt sīkāk par mūzikas ietekmi uz cilvēka veselību un garīgo stāvokli?

Sen vairs nav noslēpums, ka mūzika – aktīva muzicēšana vai mūzikas klausīšanās – pozitīvi ietekmē psihisko un fizisko veselību, var samazināt medikamentu nepieciešamību. Tas ir daudzos pētījumos apstiprinājies. Tieši kāda veida mūzika pozitīvi ietekmē katru personu, ir dziļi individuāla lieta: tas, kas vienu saviļņo, otram var būt vienaldzīgs vai kaitināt, vai pat retraumatizēt. Ir pierādīts arī tas, ka mūzikas instrumenta spēle ir lielisks smadzeņu treniņš ar daudziem transferefektiem un abu smadzeņu pusložu mijiedarbību veicinoša nodarbe.

Kāda ir tieši dziedāšanas ietekme uz cilvēku?

Par dziedāšanas pozitīvo ietekmi uz veselību un īpaši pie valodas attīstības traucējumiem esmu rakstījusi savā maģistra darbā. Dziedāšana veicina veselību visdažādākajos līmeņos: fizioloģiski, psiholoģiski, endokrinoloģiski un sociālajā līmenī.

Karls Adameks un Tomass Blanks savā pētījumā (2001-2002) ar 500 bērnudārza vecuma bērniem pierādīja, ka tieši dziedāšana pozitīvi veicina psihisko un fizisko veselību: bērni, kas daudz dzied uzrāda labāku skolas gatavības profilu salīdzinoši ar bērniem, kas maz dzied, vai nemaz nedzied. Īpašas attīstības priekšrocības dziedošajiem bērniem ir valodas attīstībā, kognitīvajās un koordinācijas spējās, kā arī emocionālajā jomā. Adameks uzsver, ka dziedāšana ļoti uzlabo valodu un vērienīgi kompensē koncentrēšanās problēmas, ja dziedāšana ir brīvprātīga, rotaļīga, kustību ietveroša un ar iespēju bērniem izdziedāt dziesmās savas emocijas.

Pētījumos ar pieaugušajiem Adameks ir pierādījis dziedāšanas pozitīvo ietekmi vairākās sfērās: caur dziedāšanu cilvēks var lieliski regulēt savu iekšējo sajūtu pasauli, it īpaši negatīvas sajūtas kā sēras, bailes, dusmas un naidu mācīties pārnest konstruktīvā rīcībā. Dziedāšana veicina arī attiecību veidošanas māku, tai ir pozitīva iedarbība uz sociālo atbildību un izpalīdzību, tā stiprina pašapziņu, veicina iekšējo mieru un paļāvību. Empīriski ir pierādīts, ka dziedāšana samazina agresivitāti.

 

Vīne un mūzika, šķiet kaut kas pašsaprotams. Jūsuprāt, kādas iespējas sniedz Vīne bērna mūzikas izglītībā?

Attiecībā uz muzikālo izglītību valsts līmenī Latvija ir tālu priekšā Austrijai. Latvijā ir pašsaprotami, ka bērnudārzos strādā muzikālie pedagogi, Austrijā valsts bērnudārzos šādas pozīcijas nemaz nav. Arī pirmajās 4 klasēs valsts skolās ar bērniem nestrādā muzikālie pedagogi, bet katra klases audzinātāja pasniedz mūziku pēc savām iespējām, ja vien klasei nav speciāls mūzikas novirziens. Toties privātajā sektorā iespējas Vīnē ir ļoti lielas, muzikālais piedāvājums ir plašs. Jāatzīst gan, ka cenas, piemēram, mūzikas instrumentu apguvei ir diezgan augstas un ne katra ģimene to var atļauties. Salīdzinoši mūzikas skolu sistēma Latvijā, vismaz kāda tā bija manā laikā, bija draudzīgāka dažādu ekonomisko slāņu ģimenēm un instrumentu apguves iespējas nebija atkarīgas no vecāku maka biezuma.

 

Pastāstiet, kā radās doma par latviešu bērnu ansamblīša dibināšanu? Kas jūs motivēja?

Jau no savas darbības sākumiem Austrijas latviešu skoliņā es muzicēju un šad tad gatavoju priekšnesumus ar visiem skoliņas bērniem. Vēlme par regulāru dziedāšanu un ansambļa dibināšanu nāca no Ievas Liepiņas – divu dziedot gribošu bērnu mammas. Ieva bija tā, kas sapulcēja vairākus dziedot gribošos bērnus kopā un aicināja mani uzņemties ansambļa vadību. Nenoliegšu, mani motivēja arī vēlme savam dēlam ansambļa ietvaros dot iespēju apgūt daudzas skaistas latviešu dziesmas.

 

Pastāstiet kāda ir Vīnes bērnu ansambļa darbība?

Tā kā ansamblis sadarbojas ar latviešu skoliņu, mūsu mēģinājumu grafiks tiek pakārtos skoliņai un ir samērā rets – vidēji divas sestdienas mēnesī. Tas muzikālam kolektīvam ir ļoti maz un var funkcionēt tikai ar aktīvu vecāku līdzdarbošanos, piemēram, dziesmu teksta nostiprināšana notiek mājās bērniem kopā ar vecākiem, kas nozīmē zināmu slodzi katrai ģimenei. Esmu ļoti priecīga, ka tas līdz šim ir labi izdevies, pateicoties ansambļa dalībnieku vecāku entuziasmam! Ansambļa darbības centrā ir kopīga muzicēšana, dziedātprieks, jauna repertuāra iepazīšana, muzikālo spēju izkopšana, uzstāšanās pieredzes gūšana, kuplinot Austrijas latviešu biedrības pasākumus. Mazāka nozīme ir ambīcijām attiecībā uz perfektu skanējumu vai augstiem muzikāliem mērķiem.

 

Kādas ir jūsu nākotnes vīzijas sakarā ar ansambli?

Ansamblim šajā mācību gadā ir pievienojušies jauni bērni, kas mani ļoti iepriecina. Ceru, ka dziedāt gribēšana bērnos būs noturīga un ka bērnu skaits arī turpinās pieaugt. Būtu skaisti, ja ansamblis kādreiz pāraugtu bērnu korī.

Paldies par interviju un lai izdodas visas ieceres!

Intervija tapusi ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Intervēja Anna Kalve

Foto: Endija Dzilna