Johans Urga kopā ar sievu un četriem bērniem ikdienā dzīvo Austrijā, Vīnē, bet vasaras pavada Latvijā, kas ir Johana un viņa sievas dzimtene. Darba dzīve abu ceļus krustojusi Austrijā, kur Vīnē abi iepazinās un izveidoja ģimeni.

– Iepazīstoties teicāt, ka dzīvojat gan Austrijā, gan Latvijā.
– Tā patiešām ir. Esmu pašnodarbinātais, un mana darbība tulkošanas nozarē, strādājot starptautiskā uzņēmumā “Tilti Multilingual” (www.tilti.com), dod iespēju strādāt gan Austrijā, gan Latvijā esot. Tieši šis uzņēmums mani pirms 18 gadiem atveda uz Austriju. Savulaik Vācijā studēju jurisprudenci. Studiju laikā, lai nopelnītu, sāku darbu tulkošanas nozarē. Palēnām izveidojās klientu loks, un pēc studijām paliku tieši tulkošanas jomā.
Austrijā dzīvoja un diplomātiskajā nozarē strādāja skolas laiku draugs, ar viņa starpniecību iepazinos ar Vīnē dzīvojošu latvieti, ar kuru 2000. gadā Vīnē izveidojām šo tulkošanas uzņēmumu, kas tagad ir daļa starptautiskā uzņēmumu grupā. Ir uzņēmuma atzars arī Latvijā, Lielbritānijā un citviet. Piedāvājam tulkošanas pakalpojumus dažādās valodās, visdažādākajās kombinācijās. Ļoti maz, bet ir arī tulkojumi uz un no latviešu valodas. Piedāvājam arī programmatūras tulkošanas nozarē esošajiem uzņēmumiem.
Vīnē, kādā vēstniecības pasākumā, iepazinos ar savu sievu. Viņa ir latviete, bet savulaik strādāja advokātu birojā Briselē, un viņai tika piedāvāts darbs lielā amerikāņu uzņēmumā Vīnē. Tā viņas ceļš atveda uz Austriju. Tagad mums šeit ir ģimene, bērni iet skolā. Mācību gadu tādēļ lielākoties esam Austrijā, bet vasarās gan – Latvijā.
– Jūsu vārds nerada iespaidu, ka tas dots Latvijā.
– Tomēr tā ir. Esmu dzimis un uzaudzis Latvijā. Mana mamma ir vāciete, un viņa man deva šādu vācisku vārdu. Esmu arī Vācijas pavalstnieks. Mans tēvs ir latvietis, un uzaugu ļoti latviskā vidē.
Mums abiem ar sievu ir svarīgi, lai arī mūsu bērni runā latviski. Skolā, protams, bērni runā vācu valodā, bet mājās – tikai latviski. Tajās ģimenēs, kur viens vecāks ir latvietis, bet otrs – citas tautības, protams, ir grūtāk iemācīt un uzturēt latviešu valodu, jo latviešu valodā vienkārši sanāk runāt krietni mazāk. Tad arī veidojas akcents. Bērniem vispār ir tendence gribēt runāt tajā valodā, kas skan apkārt. Lai gan ar sievu runājam tikai latviski, bērni dažkārt savā starpā grib runāt vācu valodā. Tas gan neietekmē viņu latviešu valodas zināšanas.
– Kādēļ Jums ir svarīgi uzturēt latvisko identitāti?
– Mums šķiet svarīgi bērniem nodot to, ko esam guvuši no mūsu vecākiem. Tā ir valoda, tradīcijas, zināšanas par Latviju. Mūsu atmiņas, sajūtas par Latviju ir skaistas un tuvas, šo sajūtu vēlamies dot arī bērniem. Mēs varētu vasarā braukt ceļojumos uz citām valstīm, redzēt ko jaunu, bet vismaz, kamēr bērni ir mazi, mums ir būtiski pēc iespējas vairāk laika pavadīt Latvijā, satikt draugus, radus, paziņas.
Globāli skatoties, protams, latviešu valoda ir maza, bet tās ir mūsu saknes, tādēļ mums ir svarīgi, lai bērni runā latviski. Jebkura valoda bagātina. Diemžēl gan grūti paredzēt latviešu valodas nākotni, ņemot vērā to, cik daudzi aizbrauc no Latvijas un to, kāda ir demogrāfiskā situācija. Nav jau arī iespējams latviešus atsaukt atpakaļ uz Latviju un teikt – jums šeit jādzīvo. Tas nav tik vienkārši. Lielākais enkurs ir tas, ka aizbraukušajiem konkrētajā dzīves vietā dzīves kvalitāte ir nokārtojusies, ir darbi, bērni iet skolās. Lai atgrieztos Latvijā, svarīgi ir jautājumi – kur, kādā darbā un kādā veidā atgriezties, cik ekonomiski droši tas būtu?
– Vai jūtat nepieciešamību uzturēt saikni ar citiem latviešiem Austrijā?
– Jā. Cenšamies apmeklēt pēc iespējas visus Latviešu biedrības pasākumus. Biedrībā iepazīti daudzi lieliski cilvēki, un, protams, šī ir arī saiknes uzturēšana ar Latviju un latviešiem. Latviskais elements vieno, un tam ir nozīme.
Braucam uz vasaras nometnēm bērniem. Pirms gadiem ar vecākajiem bērniem devāmies arī uz bērnu skoliņu, bet tagad daudz laika aizņem citi hobiji. Mums skoliņa patika, bērni ieguva draugus. Īpaši nepieciešama šī skoliņa ir tiem bērniem, kuri aug latviešu – austriešu ģimenēs, jo tā ir lieliska iespēja iemācīties, izdziedāt latviešu tautas dziesmas, uzzināt tradīcijas, stiprināt latviešu valodu.
– Kā ir dzīvot Austrijā?
– Manuprāt, sajūtas par to, kā šeit ir dzīvot, atkarīgas no ieņemamā amata, ekonomiskā stāvokļa. Dzīve tāpat kā visur ir atkarīga no dzīves līmeņa, ienākumiem, un, kas ir būtiski – no dzīves uztveres, laimes izjūtas, spējas akceptēt svešo vidi, kultūru utt. Manuprāt, austrieši, īpaši jau Vīnē, kas ir internacionāla pilsēta, ir toleranti pret iebraucējiem.
– Mūsdienās dzīvot citā valstī, nav gluži tas pats, ko tas nozīmēja agrāk.
– Jā, komunikāciju iespējas ir plašas – sazināties iespējams ar jebkuru un būtībā jebkurā mirklī, pateicoties internetam. Arī pārvietošanās iespējas ir lielas. Mūsdienās ir pavērušās ārkārtīgi plašas iespējas gan ceļošanai, gan studijām, gan profesionālajai izaugsmei, karjerai. Tas ievērojami ir mainījis mūsdienu cilvēka redzesloku, dzīves uztveri.
Robežas sarūk visās jomās. Vēl seši gadi, un vecākais no mūsu bērniem absolvēs ģimnāziju, un mēs pat nenojaušam, kur viņš izvēlēsies studēt. Augsta kvalitāte ir augstskolām ASV, Lielbritānijā – varbūt kāds dosies tur. Mūsdienu jaunatne uz visām iespējām raugās atšķirīgi, kā to darām mēs, kā to darīja mūsu vecāki.. Mēs nezinām, kur nākotnē studēs, dzīvos, ar ko precēsies mūsu bērni.

Intervija tapusi ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Autore: Māra Majore – Linē
Foto: no Johana Urga personīgā arhīva