Ārpus Latvijas pastāv piektais Latvijas kultūrvēsturiskais novads – ap 370 000 cilvēku. To vidū ir daudz jauno, topošo uzņēmēju, kā arī profesionāļi daudzās jomās, kuri var dot pienesumu Latvijas attīstībai. Tāpēc patlaban vairākas latviešus pārstāvošās organizācijas ārvalstīs veido profesionāļu atbalsta tīklu, top platforma “ESI.LV”, intervijā saka Eiropas Latviešu apvienības viceprezidente ELĪNA PINTO. Latviešu diasporas balss pēdējo gadu laikā dzimtenē ir ieskanējusies skaļāk, aizstāvot arī savas intereses politiskā līmenī. Top Diasporas likumprojekts, kurā tautiešiem ārzemēs, lai uzticētos Latvijas valstij, ir svarīgi redzēt praktisko saturu, nevis tikai saukļu līmeni.

Vairākkārt intervijās esat uzsvērusi, ka četrreiz no Latvijas aizbraucāt un trīs reizes esat atgriezusies. Vismaz reizi mēnesī apciemojat Latviju. Jums ir juristes kvalifikācija, esat nopietni mācījusies valodas, strādājusi Briselē, Luksemburgā un daudz kur citur pasaulē. Patlaban tulkojat Eiropas Komisijā. Kāpēc tomēr esat prom no Latvijas?

Aizbraukšana no Latvijas sākotnēji bija saistīta ar studijām maģistrantūrā, vēlāk – ar darbu starptautiskajās organizācijās, ar iespējām profesionāli augt. Atgriešanās ik pa laikam ir motivēta ar vilkmi pēc ģimenes un draugiem. Pēdējā laikā, dzīvojot arvien mobilāku un dinamiskāku dzīvi Eiropā, esmu sapratusi, ka mūsdienu realitāte ļauj šīs saiknes uzturēt neatkarīgi no tā, kurā Eiropas Savienības (ES) valstī cilvēks uzturas, jo informācijas telpa ir plaša un brīva, bet ceļošana – viegla. Pusotru gadu, kopš esmu iesaistījusies Eiropas Latviešu apvienības (ELA) darbā, ar vienu kāju visu laiku esmu Latvijā, jo uzmanīgi sekoju līdzi norisēm, lai varu tajās iekļaut arī diasporas balsi, aizstāvot diasporas tiesības un intereses, un lai pēc iespējas spētu dot lietderīgāku pienesumu tam, kas notiek Latvijā.

ELA cilvēki pēdējos gados strādā arī kā lobisti, ir rosināta divu jautājumu izskatīšana Saeimā. Viens – neaplikt ar nodokli uz Latviju sūtītos naudas pārvedumus arī tiem radiniekiem, kurus ar pārskaitītāju nesaista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei, kā arī ārzemēs nopelnītās pensijas neaplikšana ar nodokli (Latvijā pensiju apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli no 250 eiro, bet citās valstīs neapliekamais minimums ir krietni augstāks). Kādas ir sekmes šo jautājumu lobēšanā?

Šie divi jautājumi ir bijuši vispolemiskāk uztvertie un līdz ar to presē visvairāk atspoguļotie, bet tie nebūt neparāda visu ELA darbības spektru. Par šiem jautājumiem runājam un turpināsim runāt.

Tradicionāli ELA, tāpat kā citas trimdas organizācijas ārzemēs, ir ļoti spēcīgi orientējusies uz latviskās identitātes uzturēšanu – bērnu un jauniešu latviskās izglītības iespējas diasporā, kultūras mantojuma uzturēšana u. c., lai tādējādi cilvēkiem būtu vieglāk atgriezties, ja tāds lēmums tiktu pieņemts. Biedrības vairāk asociējas ar skoliņām, kultūras virzienu utt., bet gribam runāt arī par pilsoniskiem, uzņēmējdarbības jautājumiem. Diasporas ekonomiskais pienesums ir milzīga nenovērtēta joma.

Tāpēc pēdējos gados ir radīti citi būtiski darbības virzieni – pārejam no identitātes uz ieguldījumu perspektīvu, t.i., zināšanu, redzējuma, interešu pārstāvības pienesumu. Tā kā patlaban ārpus Latvijas jau pastāv piektais Latvijas kultūrvēsturiskais novads…

Jūs domājat tos kopumā 370 000 valstspiederīgo, kas dzīvo, strādā un mācās ārvalstīs?

Jā, uzskatām, ka ir būtiski uzturēt šo cilvēku iesaisti ne tikai sabiedriski politiskās, bet arī ekonomiskās norisēs Latvijā. Ārzemēs dzīvo pietiekami daudz jauno, topošo uzņēmēju, kā arī profesionāļi daudzās jomās, kuri var dot pienesumu Latvijas uzņēmējdarbības attīstībai, piemēram, eksporta veicināšanā.

Patlaban kopā ar citām latviešus pārstāvošām organizācijām ārvalstīs veidojam profesionāļu atbalsta tīklu, top platforma “ESI.LV”, kas nozīmē – ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai, to plānojam dibināt šogad jūnijā. Tā būs tāda kā jumta organizācija, kas palīdzēs trīs jomās. Viens no tiem būs cilvēkkapitāls, cilvēkresursi. Atbalstām Jāņa Kreiļa izveidoto “Your Move” iniciatīvu, lai plašāk piesaistītu darbaspēku Latvijas uzņēmumiem augsti kvalificētā segmentā. Veidojam mentoru jeb eksporta aģentu tīklu diasporā. Otrs darbības lauks būs finanšu un kapitāla tirgus attīstība, kurā varam dot redzējumu no Luksemburgas, Frankfurtes un Londonas kolēģu puses. Bet trešais – konsultācijas vai interešu pārstāvība, piemēram, jautājumā par reglamentēto profesiju (mediķi, inženieri) kvalifikācijas atzīšanu Latvijā.

Lasiet vairāk -> http://www.lvportals.lv/visi/viedokli/294921-diasporas-pienesums-ekonomika-un-balss-politika/

Avots: http://www.lvportals.lv/

Foto: Zane Bitere, LETA