Pirms 14 gadiem, 2004. gada 29. martā, Latvijas delegācija Vašingtonā ASV valsts sekretāram Kolinam Pauelam iesniedza iestāšanās dokumentus Ziemeļatlantiskā līguma aliansē jeb NATO. Šo brīdi arī uzskata par momentu, kad mūsu valsts oficiāli tika uzņemta NATO.

Dienās, kad pārdzīvojam saspīlējumu Krievijas un Ukrainas starpā, varam tikai priecāties, ka arī uz Latviju attiecas 1949. gadā izveidotā Ziemeļatlantijas līguma svarīgākais 5. pants. Tas vēsta: “Puses vienojas, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām no tām Eiropā vai Ziemeļamerikā uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm, un tādēļ tās apņemas, ka šāda uzbrukuma gadījumā katra no tām, izmantojot individuālās un kopējās pašaizsardzības tiesības, kas paredzētas ANO Hartas 51. pantā, sniegs palīdzību Pusei vai Pusēm, kas pakļautas uzbrukumam, individuāli un kopā ar citām Pusēm, veicot pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību.”

Tālāk neliels atgādinājums par to, kādu ceļu mūsu valsts veikusi.

* 1991. gada 20. decembrī Latvija kopā ar citām Baltijas un bijušajām padomju bloka Austrumeiropas valstīm piedalās NATO Sadarbības padomes pirmajā sēdē. Tā bija pirmā saskarsme ar NATO.

* 1994. gada 14. februārī Latvija pievienojas tajā pašā gadā izveidotajai pro­grammai “Partnerattiecības mieram” (PM), kas sniedza iespēju saņemt NATO civilo un militāro speciālistu konsultācijas, palīdzību un praktisku atbalstu aizsardzības sistēmas attīstībai. 1995. gadā dalība programmā PM ļāva Latvijai iesaistīties arī NATO Plānošanas un pārskata procesā, kas turpmākajos gados sekmēja Latvijas bruņoto spēku savietojamību ar NATO dalībvalstīm. Programma sākotnēji bija radīta kā mierinājums Austrumeiropas valstīm, kuras, pēc Rietumu domām, pārāk strauji un dedzīgi vēlējās tikt aliansē.

* 1995. gada gaitā NATO pēc situācijas analīzes pieņēma konceptuālu lēmumu, ka alianses paplašināšanās gan notiks par spīti Krievijas kurnēšanai, taču tas būs pakāpenisks process.

* 1995. gada aprīlī Saeimā akceptētajā “Latvijas Republikas ārpolitikas koncepcijā” iestāšanās NATO bija minēta kā viens no prioritārajiem ārpolitikas virzieniem līdzās pretendēšanai uz uzņemšanu ES.

* 1997. gadā NATO uzņēma Čehiju, Poliju un Ungāriju. Krievija izstrādāja savu ilgtermiņa stratēģiju attiecībām ar Baltijas valstīm, paredzot nepieļaut to uzņemšanu aliansē, kas Maskavā tika uztverta kā drauds. Pilsonības jautājums un ekonomiskie ietekmes līdzekļi kļuva par vienu no svirām politisko mērķu sasniegšanai Baltijas valstīs.

* 1999. gada 23. – 25. aprīlī NATO sanāksmē Vašingtonā Latvija un pārējās kandidātvalstis saņēma piedāvājumu izstrādāt Rīcības plānu dalībai NATO, kas atspoguļotu sagatavošanās procesu un pasākumus dalībai NATO. Rietumeiropas ekspertu vidū tomēr vēl valdīja uzskats, ka Baltijas valstu uzņemšana NATO Krievijas iebilžu dēļ ir tālas nākotnes jautājums, ja vien vispār iespējama. Tāpat radās bažas, vai Latvijas bruņoto spēku vājums nekļūs par šķērsli iekļaušanai aliansē.

* 2001. gada 11. septembra terora akti ASV mainīja attieksmi arī pret Baltijas valstīm tām par labu.

Priekšplānā izvirzījās starptautiskā terora draudi, kas veicināja NATO pārtapšanu no aizsardzības struktūras par kolektīvās drošības organizāciju.

* 2002. gada 21. novembrī NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Prāgā Latvija līdz ar Bulgāriju, Igauniju, Lietuvu, Rumāniju, Slovākiju un Slovēniju saņēma oficiālu ielūgumu sākt iestāšanās sarunas.

* 2003. gada februārī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji sāka dalību starptautiskajās operācijās Afganistānā. NBS dalības mandātu Saeima šobrīd pagarinājusi līdz 2014. gada 31. decembrim.

* 2003. gada 18. maijā dalībai NATO vadītās Irākas atjaunošanas un demokrātijas veicināšanas misijā tika nosūtīts pirmais Latvijas kontingents 36 karavīru sastāvā. 2004. gadā Irākā dien jau 373 latviešu karavīri. Misija turpinājās līdz 2008. gadam.

* 2004. gada 29. martā Latvija līdz ar citām topošajām dalībvalstīm Vašingtonā iesniedza iestāšanās dokumentus NATO. Gods pasniegt dokumentus tika Latvijas premjeram Indulim Emsim. Ar šo brīdi Latvija skaitās oficiāli uzņemta NATO.

* 2004. gada 2. aprīlī pie NATO galvenās ēkas Briselē tika uzvilkts arī Latvijas karogs. Rīgā svētkus atzīmēja ar NATO karoga pacelšanu pie Rīgas pils un pils Sv. Gara tornī, tāpat pie NBS štāba Valdemāra ielā. NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shefers vēstījumā Latvijai atgādināja, ka alianse sniedz “labumus”, tomēr šie “labumi” prasa nopietnu politisku un militāru atbildību arī no pašas Latvijas.

Image courtesy of Pixabay.com